26. decembris

Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem sacīts par šo bērnu. (Lk. 2:17)

Kad kristietis sāk pazīt Kristu kā savu Pestītāju, kas viņu atpestījis no nāves un iecēlis par Savas Valstības mantinieku, viņa sirds tiek pilnīgi dieviš-ķota, tā ka viņš vēlas palīdzēt ikvienam iemantot šos pašus dārgumus. Jo nav lielāka prieka, kā tas prieks, ko dod Kristus atziņa. Tādēļ kristietis māca un mu­dina citus, slavēdams un apliecinādams Kristu ikviena cilvēka priekšā; viņš sirsnīgi lūdz, lai arī citi varētu nākt šajā žēlastībā. Tas ir nemierīgs gars, kas tomēr bauda visaugstāko mieru, tā ir Dieva žēlsirdība un miers - kristietis nevar klusēt un dzīvot bezdarbībā; viņš arvien cīnās visiem spēkiem, jo vi­sa viņa dzīve ir veltīta tam, lai Dieva gods un slava izplatītos ļaužu vidū.