27. decembris

Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem.. (Tit. 3:4)

Es uzdrīkstos sacīt, ka visos Svētajos Rakstos ne­esmu lasījis vēl jaukākus vārdus par Dieva žēlastību, kā šos divus - laipnība un mīlestība. Ievēro, ka šie vārdi ir sacīti tev - Dieva laipnība un mīlestība ir atklāta un sniegta ikvienam; balsti savu ticību šajos vārdos, mācies un stiprinies tajos ik dienu, nešau­bies, esi pārliecināts, ka tieši tā tas ir: Dievs grib būt pret tevi laipns un labvēlīgs. Un, ja tu tici, Viņš pret tevi noteikti tāds ir, tādēļ tu pilnīgā paļāvībā vari lūgt un prasīt, ko vien vēlies, teikt Viņam, kas tevi no­māc, kas vajadzīgs tev un citiem cilvēkiem. Bet, ja tu tam netici, tad būtu labāk, ja tu par Dieva laipnību vēl nekad neko nebūtu dzirdējis. Jo tu ar savu neticī­bu dari šos dārgos, mierinošos, žēlastības pilnos vārdus par meliem, parādīdams, ka neuzskati tos par patiesību. Tā ir tik liela negoda un necieņas izrādīšana Dievam, ka vēl lielāku grēku tu droši vien nevarētu izdarīt. Bet, ja tici Dieva laipnībai un mīles­tībai, tad nav iespējams, ka tava sirds no prieka Die­vā nesāktu smieties, nekļūtu brīva, droša un bezbailīga.