LELB Satversme nosaka Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB), tās draudžu un citu vienību struktūru, darbību, pārvaldi un tiesisko kārtību, bibliskos un teoloģiskos pamatprincipus.
   LELB Satversmi pieņem Latvijas Sinode, kuras dalībnieki ir garīdznieki un draudžu pārstāvji.
   Satversme nosaka LELB uzbūvi, draudzes, draudzes locekļu, draudzes valdes un padomes tiesības un uzdevumus, Baznīcas iecirkņa, tā Sinodes un valdes tiesības un pienākumus, LELB kopīgo iestāžu - Latvijas Sinodes un Virsvaldes - darbības principus un pienākumus, atsevišķā sadaļā apskata Baznīcas īpašumu jautājumus, nosaka Baznīcas garīgo darbinieku - bīskapu, prāvestu, mācītāju u.c. amata pienākumus, kā arī citus jautājumus. Satversmes preambula nosaka bibliskos un doktrinālos pamatus, kas veido LELB mācību.
‌   LELB pirmā Satversme tika pieņemta 1928. gada 28. novembrī un bija spēkā līdz 1948. gada 14. martam, kad padomju varas spiediena rezultātā tika izveidota okupācijas režīmam izdevīgāka LELB Satversme, kuru par nelikumīgu pasludināja 1989. gada Sinode, kas 1989. gada 11. aprīlī pieņēma jaunu Satversmi. Tā bija spēkā līdz 1996. gada 16. janvārim, kad Sinode atjaunoja labotu 1928. gada Satversmi, vienlaicīgi dodama 3 gadu laiku jaunas Satversmes izstrādāšanai.
‌   Jaunā Satversme tika pieņemta 2007. gadā. Tā ir spēkā arī šobrīd.