1] Neuzvaramais valdniek, augstais ķeizar, visžēlīgais kungs! Jūsu  ķeizariskā  majestāte  ir  izziņojusi  valsts  reihstāgu  Augsburgā,  lai  spriestu  par aizsardzību  pret  turkiem,  visbriesmīgākajiem  mūžsenajiem  kristiešu  vārda  un  ticības ienaidniekiem,  kā  varētu  viņu  trakošanai  sekmīgi  pretoties  ar  stingriem  un  ilgstošiem militāriem  pasākumiem,  2]  tāpat  arī  ––  lai  spriestu  par  nesaskaņām  mūsu  svētās, kristīgās  ticības  jautājumos.  Lai  ar  šiem  ticības  jautājumiem  saistītos  dažādo  partiju viedokļus  un  izteikumus  varētu  savā  starpā  mīlestībā,  lēnprātībā  un  laipnībā  abpusēji uzklausīt,  apdomāt  un  apspriest,  3]  lai  pēc  tam,  kad  novērsts  un  izlabots  tas,  ko  abaspuses  savos  rakstos  aprakstījušas  un  sapratušas  atšķirīgi,  šos  [mācības  artikulus]  labi pamatotu un atgrieztu pie vienas vienkāršas patiesības un kristīgas vienprātības, 4] lai mēs turpmāk varētu aptvert, paturēt un atbalstīt patieso ticību, un –  tā kā  mēs visi esam pakļauti vienam Kristum un cīnāmies Viņa vadībā – lai mēs varētu dzīvot vienā kristīgā baznīcā vienotībā un vienprātībā.5]  Tā  kā  mēs,  kūrfirsts  un  firsti,  kas  nobeigumā  parakstījušies,  esam  aicināti  līdz  ar citiem  firstiem  un  valsts  pārvaldes  kārtām,  kas  mums  pievienojušies,  uz  izsludināto Reihstāgu, tad, paklausīgi sekodami ķeizara pavēlei, esam ieradušies Augsburgā agrāk un bez lielīšanās gribam sacīt: mēs esam šeit ieradušies kā vieni no pirmajiem.6] Tā kā ķeizariskā majestāte kūrfirstiem, firstiem un citām pārvaldes kārtām jau šeit, Augsburgā,  pašā  tikšanās  sākumā  citu  apskatāmo  jautājumu  vidū  bijāt  noteikusi,  ka ikvienai  valsts  pārvaldes  kārtai,  pakļaujoties  ķeizara  rīkojumam,  ir  jāizklāsta  un jāiesniedz  vācu  un  latīņu  valodā  savi  ieskati  un  domas,  7]  tad,  pēc  trešdien  notikušās apspriedes  ,  Jūsu  ķeizariskajai  majestātei  tika  dota  atbilde,  ka  mēs  no  savas  puses piektdienā  iesniegsim  mūsu  ticības  apliecības  artikulus.  8]  Tāpēc  mēs,  paklausīdami Jūsu ķeizariskas majestātes gribai, šajā  ticības jautājuma iesniedzam mūsu mācītāju un arī  mūsu  pašu  ticības  apliecību,  lai  parādītu,  kāda  ir  Svēto  Rakstu  un  skaidrā  Dieva vārda  mācība,  ko  viņi  ir  mācījuši  un  sludinājuši  mūsu  zemju,  firstu  pārvaldījumu, muižu, pilsētu un novadu draudzēs.9]  Tātad,  ja  saskaņā  ar  minēto  ķeizariskās  majestātes  pavēli  arī  citi  kūrfirsti,  firsti  un valsts  pārvaldes  kārtas  būs  šajā  ticības  lietā iesniegušas  savus  ieskatus  latīņu  un  vācu valodā,  10]  tad  arī  mēs,  Jūsu  ķeizariskās  majestātes,  mūsu  visžēlīgā  kunga  klātbūtnē, esam  gatavi  draudzīgi  apspriesties  ar  šiem  augstiem  kungiem,  mūsu  draugiem  un valdošajām  kārtām  par  lietderīgiem  un  pieņemamiem  līdzekļiem,  lai,  cik  vien  godīgi iespējams, vienotos un šādā veidā lietu starp abām pusēm nokārtotu saskaņā ar abpusēji iesniegtiem rakstiem: samierinoši, bez naidīgas spriedzes, ar Dieva palīdzību izlīdzināt strīdu, lai mēs atgrieztos pie vienas patiesas, vienprātīgas ticības, 11] jo, kā visi esam pakļauti un cīnāmies viena Kristus vadībā, tā arī mums vajag apliecināt vienu Kristu, lai saskaņā ar Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles galveno domu visi tiktu vadīti pie Dieva patiesības. To mēs izlūdzamies Dievam ar viskvēlākajām lūgšanām.12] Taču  –  kas attiecas uz pārējiem kūrfirstiem, firstiem un augstmaņiem, kuri pārstāv pretējo  pusi  –  ja  šī  lieta  pēc  Jūsu  ķeizariskās  majestātes  pavēles,  tas  ir,  ar  abpusēju rakstu  iesniegšanu  un  lēnprātīgu  izskatīšanu  nevirzītos  uz  priekšu  un  negūtu  nekādus panākumus, 13] tad mēs vismaz tomēr atstāsim skaidru liecību par to, ka mēs nekādā 2veidā neesam novirzījušies tajās lietās, kas varētu sekmēt kristīgu vienprātību (ko varētu panākt ar Dievu un labu sirdsapziņu). 14] Kā Jūsu ķeizariskā majestāte,  tā arī pārējie kūrfirsti, valsts pārvaldes kārtas un katrs, kas patiesi mīl kristīgo ticību un  ir dedzīgi tai pieķēries,  un  katrs,  kas  šo  lietu  godprātīgi  uzklausīs,  no  šīs  mūsu  un  mūsu  sekotāju ticības apliecības laipni varēs saprast un ar cieņu atzīt mūsu centienus.15] Jūsu ķeizariskā majestāte daudzkārt un arī Špeieras reihstāgā, kas notika 1526. Tā Kunga  žēlastības  gadā,  esot  laipni  izziņojusi  kūrfirstiem,  firstiem  un  valsts  pārvaldes kārtām un ar rakstisku Jūsu ķeizarisko pavēli noteikusi valsts vārdā izsludināt un lasīt visiem priekšā, proti  –  16] ka Jūsu ķeizariskā majestāte šajā ticības jautājumā zināmu iemeslu dēļ, kuri toreiz tika minēti, nevēlas neko nedz izspriest nedz noteikt, bet vēlas vienīgi pamudināt Romas pavestu sasaukt baznīcas koncilu. 17] Šis jautājums publiski tika paskaidrots pirms gada pēdējā reihstāgā Špeierā. 18] Tur J ūsu ķeizariskā majestāte ar Ferdinanda kungu, Bohēmijas un Ungārijas ķēniņu, mūsu draugu un laipno kungu, un pēc  tam  ar  sarunu  vadītāju  un  ķeizara  pilnvarotajiem  citu  jautājumu  vidū  saskaņā  ar norīkojumu lika pavēstīt, ko Jūsu ķeizariskā majestāte apdomājusi un izlēmusi līdz ar Jūsu  ķeizariskās  majestātes  valdības  vietnieku,  priekšsēdētāju  un  ķeizariskās  valdības padomniekiem  un  sūtņiem  no  citām  valsts  pārvaldes  kārtām,  kas  bija  ieradušās Rēgensburgā  uz  apspriedi  19]  par  vispārēja  koncila  sasaukšanu,  vēlējās,  lai  Jūsu ķeizariskā majestāte arī atzīst par derīgu sasaukt šādu koncilu. 20] Tā kā par tām lietām, kas  toreiz  tika  pārrunātas  Jūsu  ķeizariskās  majestātes  un  Romas  pāvesta  starpā,  tika gandrīz  panākta  vienošanās  un  kristīga  vienprātība,  tad  Jūsu  ķeizariskā  majestāte nešauboties,  ka  Romas  pāvests  būs  pierunājams  vispārēja  koncila  noturēšanai.  Tāpēc Jūsu ķeizariskā majestāte laipni apliecināja gatavību gādāt, lai Romas pāvests piekris tu visdrīzākajā laikā, nosūtot attiecīgās vēstules, sasaukt tādu koncilu.21]  Ja  nu  tā  notiktu,  ka  ticības  dēļ  šīs  nesaskaņas  starp  mums  un  otru  pusi  netiktu draudzīgi  nokārtotas,  tad  mēs  Jūsu  ķeizariskās  majestātes  priekšā  šeit  visā  pazemībā piedāvājam , līdztekus tam, ko esam jau piedāvājuši, aizstāvēt savu mācību tādā kristīgā un  brīvā  vispārējā  koncilā,  kura  sasaukšanas  vajadzību  visos  reihstāgos,  kādi  vien  ir notikuši Jūsu ķeizariskās majestātes valdības gados, kūrfirsti, firsti un valsts pārvaldes kārtas  ar  visnopietnākajiem  apsvērumiem  vienmēr  lielā  vienprātībā  ir  vēlējušies.  22] Mēs arī jau agrāk esam pieklājīgā veidā un tiesiskā formā lūguši pēc šāda koncila un vienlaikus  arī  palīdzību  Jūsu  ķeizariskajai  majestātei  par  šo  tik  lielo  un  svarīgo jautājumu. 23] Šo Jūsu ķeizariskās majestātes un koncila piesaukšanu  mēs arī vēl tagad uzturam  spēkā  un  nedz  gribam,  nedz  varam  atkāpties,  kā  arī  padoties  kādai iespaidošanai,  izņemot  gadījumu,  ja  vien  nesenā  ķeizara  aicinājuma  pamudinājuma garā, mūsu lieta draudzīgi un mīlestībā  tiktu izlemta, nokārtota un novesta līdz kristīgai vienprātībai. 24] To mēs šeit svinīgi un publiski apliecinām.