Piedzīvot Ziemassvētkus

   Cik svinīga sajūta ir sirdī un cik pārdomu pilns ir brīdis, kad visi kopā sagai­dām Kristus piedzimšanas svētkus! Lū­kojoties uz aizdegtajām svecēm, dziedot dziesmas, kuras daudzus no jums pavada jau no mazām dienām, sastopoties ar mirdzošajām, nopietnajām un prieka pilnajām acīm, cauri sirdij iziet netveramas izjūtas.

   Kad cilvēkiem jautā, ar ko viņiem saistās Ziemsvētki, viņi visbiežāk runā par mājām. Ziemsvētkos vistuvākie cilvēki cenšas būt kopā kādā siltā, no tumsas, vientulības un svešiem skatieniem pasargātā vietā, kur ir saskaņa, mīlestība, drošības sajūta un miers. Ziemsvētku vakars palīdz aizmirst raizes, vismaz uz laiku pārvarēt atsvešinātību un nolikt priekšplānā labāko mūsu attiecībās.

   Ziemsvētku vakarā mēģinām kaut uz brīdi radīt īstas mājas. Ne vien miesai, arī dvēselei. Tam ir vesels rituāls — cilvēki ienes savos mitekļos eglītes, iz­grezno, noliek zem tās dāvanas, iededz svecītes.

   Tomēr šie Ziemsvētku simboli runā arī par īslaicību. Svecītes izdeg, skujas nobirst, dāvanu prieku pārklāj pieradums. No Ziemsvētku oāzes jāatgriežas ikdienas tuksnesī, kur cits citu sāpinām un liekam vilties, kur spiež dzīves smagums un ilgotākie sapņi bieži paliek nesasniedzami.

   Dieva principiālā atbilde uz mūsu ilgām pēc mājām ir Kristus piedzimšana. Ziemsvētku vakars palīdz uz brīdi aizmirst problēmas. Kristus piedzima, lai tās mums palīdzētu atrisinātu. Viņš atnāca pasaulē pie zūdošiem cilvēkiem, trausliem un iznīcīgiem, lai ar Viņu mēs iegūtu mājas, kas nepazūd, dzīvi, kas nenospiež, at­tiecības, kas nepieviļ.

   Mūsu sāpēm ir tūkstoš seju, bet tikai viens pats avots — tālums no Dieva. Kad esam tālu no Dieva, dzīve sāk plaisāt un jukt visneiedomājamākos veidos, tā ka var apmulst un neatrast izeju. Taču to labot var vienā un vienīgā veidā — novēršot cēloni, tuvojoties Dievam.

   Kristus piedzima, lai no dažādajiem ceļiem un sētmalām mūs atvestu Dieva rokās, pie Viņa piedodošās un mīlošās Tēva sirds. Tur, kur viss atrod atrisinājumu un iegūst mūžīgu jēgu. Tur, kur patiešām ir mājas.

   Piedzīvot Ziemsvētkus nozīmē pilnīgākajā un patiesākajā nozīmē realizēt sevi. Mēs taču sevi nemaz nepazīstam, mēs nemaz nezinām, ko spējam un kāpēc šeit esam, kamēr neesam, Kristus pacelti, atspīdējuši viņa gaismā. Tad mēs esam tie, kam esam dzimuši. Un, kas nav mazāk svarīgi — Kristus ir apsolījis, ka neviens neko nevar izraut no viņa rokas.

   Ziemsvētkos Dievs dāvina mums to, kas Viņam ir visdārgākais un mums visvajadzīgākais, savu Dēlu.

   Viņš neprasa atlīdzību un neprasa nopelnus, tomēr vēlas, lai mēs, Kristum uzticēdamies, ļaujam sevi darīt par viņa atspīdumu.