Ludzas draudzeVarakļānu Sv. Krusta draudzeViļānu draudze
IEVADS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
Mums ir jauna nodaļa: Kapusvētki. Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
JAUNUMIPar draudziKAIMIŅU DRAUDZESKapusvētki un svecīšu vakariSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasZIEDOJUMI 

Ticības liecība

   Ja nebūtu Lieldienu, mēs neko par Jēzu nezinātu. Ja Viņa stāsts būtu beidzies ar krustā sišanu, Viņš, visticamāk, būtu jau aizmirsts. Pieceļoties no kapa, Kristus atņēma varu spēkiem, kas ved uz izsīkumu, sairšanu un nāvi. Lieldienas ir neapstrīdamais uzvaras svētku datums. Trešās dienas rītā dzīvība uzvarēja nāvi un šī uzvara ir mūsu. Kristus necīnījās par sevi. Dievs būdams, Viņš varēja palikt Dieva godā, nenākt pasaulē un nenest krustu. Viņš to darīja mūsu dēļ. Pie krusta izpircis cilvēku grēkus, Kristus dāvina piedošanu un dzīvību ikvienam, kas viņam tic un top kristībā ar viņu savienots.

  Lieldienu uzvara nesola mums bezrūpīgu dzīvi. Dvēselei ir jāizdara grūts pagrieziens no dabiskā uz pārdabisko, lai  sāktu pretoties savai dziņai uz nāvi un tiektos augšup, pēc Dieva. To gribētu daudzi. Tā būtu īsta augšāmcelšanās šodien, savai ikdienas dzīvei. Daudzi meklē ceļus, kā to izdarīt. Bet Jēzus saka: "Bez manis jūs nenieka nespējat darīt." Centieni pašiem sevi vai citam citu augšāmcelt ir tukši vārdi un neauglīgi nodomi. Dvēseles pagriešanās uz dzīvību var būt tikai izpausme Jēzus dzīvei mūsos. Kā galva liek kustēties locekļiem, tā Kristus klātbūtne mūsos sakustina dvēseli. Sv. Pāvils raksta: "Es dzīvoju, tomēr ne vairs es, bet Kristus, kas ir manī. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara spēcīgu."

   Ik dienu un ik katrā notikumā, cilvēkā vai lietā Jēzus savējiem pasniedz sevi, lai mācītu pazīt un iemīlēt Dieva gribu un lai piedāvātu mums iespēju iegūt daļu dievišķajā dzīvē. Iekšējā dzīve ir izredzēto dzīve. Tā iederas galamērķī, kādam Dievs mūs radīja. Cilvēcisku būtņu galamērķis ir vienība ar Dievu; tajā ir viņu laime. Šajā laimē, pat ja no ārpuses redzami ērkšķi, iekšā zied rozes, kamēr ar pasaules priekiem vienmēr ir otrādi.

   Es gribētu uzaicināt un reizē arī novēlēt, lai katrs varētu apdomāt, kā jūs varat apliecināt Jēzu par Kungu – gan vārdos gan ar savu dzīvi, gan savā ģimenē, gan tuvākā un tālākā apkaimē. Lai no mūsu dievnamu altāriem pa visu zemi iziet labā liecība, ko kristīgā baznīca gadu tūkstošos izteikusi vārdos: "Tavu nāvi, ak, Kungs, mēs pasludinām un Tavu augšāmcelšanos mēs teicam līdz Tu atnāksi godībā!" Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! (Lk. 24:6).

   Priecīgas Lieldienas! Akmens ir novelts, Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvosim kā tādi, kas to zina un līdzi ar viņu ir aicināti mūžīgajai dzīvībai!

 Māc. Āris Kronbergs

« atgriezties

Dienišķā maize

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»