Luters katrai dienai - 12. novembris

Ka mirēji, un redzi, mes dzīvojam. (2. Kor. 6:9)

Dievs bieži atstāj savus bērnus bezspēcīgus un no­māktus, tā ka ikvienam šķiet - nu gan viņiem ir beigas, un tomēr tieši šajos brīžos Dieva spēks ir ar viņiem. Jo tur, kur izbeidzas cilvēku spēki, atklājas Dieva spēks, ja vien ir ticība, kas to sagaida un sa­ņem. Un atkal - Dievs Saviem ienaidniekiem ļauj paaugstināties, kļūt lieliem un vareniem. Viņš atrauj tiem Savu spēku, ļaudams, lai tie dižojas un piepūšas paši savā spēkā. Kur sākas cilvēka spēks, tur Dieva spēks beidz darboties. Un tad, kad šie burbuļi ir jau pavisam lieli un visi domā, ka augstprātīgie āksti ir uzvarējuši, kad tie arī paši par sevi ir pārliecināti un jūtas jau visu paveikuši, - Dievs izdur burbulī cauru­mu, un viss ir galā. Nelgas nezina, ka, kļūdami stipri, viņi ir Dieva atstāti - Dievs atrauj no tiem Savu roku.