18. augusts

Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot uzņemsi mani godībā. (Ps. 73:24)

Ik reizi, kad jūtamies nomākti un tiekam kārdināti, mums vīrišķīgi jāstājas pretī mūsu miesai, kura pār­baudījumos kļūst nikna un nepacietīga, un jāsaka tā: es pats nevaru zināt, kādēļ Dievs šobrīd mani tā at­stājis; bet nešaubos, ka mīļais, žēlīgais Tēvs pēc Sava labā, gudrā padoma darīs tā, ka galu galā man viss nāks par labu, lai gan mana grēcīgā miesa to nespēj saskatīt, nedz saprast - tā kurn un pretojas garam. Tomēr šis krusts man jānes ticībā un pacietībā. Es arī gribu to pacietīgi panest. Miesa gan ir pārāk vāja, tā nopūšas, raud un žēlojas, bet Dievs saka: tu neko nesaproti, tu esi ģeķis; Mans prāts un padoms ir tāds, ka no šā sava krusta tu iegūsi lielu labumu.