13. februāris

Ja kāds krīt grēka, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns. (1. Jņ. 2:1)

Tāda nu ir velna daba, kas ļauj mums viņu pa­zīt, - šis ļaundaris vienmēr prot lielu grēku padarīt mazu, gluži nemanāmu, savukārt visus sīkos grēkus iztēlot tik lielus un smagus, lai mēs ar tiem nomocī­tos, kamēr būsim paši sevi nonāvējuši. Tādēļ kristie­tim jāmācās neļaut, lai mazu grēku dēļ tiktu apgrūti­nāta viņa sirdsapziņa. Ja viņš tic Kristum, labprāt gribēdams būt dievbijīgs, cīnās pret grēku, cik vien spēdams, taču laiku pa laikam kļūdās, klūp un krīt, -lai šī klupšana tomēr nenomoka viņa sirdsapziņu. Viņam jāsaka tā: lai šie maldi un klupšana atstājas no manis līdz ar visiem citiem maniem grēkiem un trūkumiem - tos es ietveru Ticības apliecības artiku­lā un lūgšanas Mūsu Tēvs piektajā lūgumā: Piedod mums mūsu parādus...