27. septembris

Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām. (Ap. d. 20:20)

Kaut arī man piederētu tūkstošiem pasauļu, es labprātāk zaudētu tās visas, nekā ļautu, lai Baznīca zaudē kaut nelielu daļu no grēksūdzes. Grēksūdze ir kristiešu pirmā, svarīgākā un nepieciešamākā skola, kurā viņi mācās saprast Dieva vārdu un savu ticību, kas publiskās lekcijās un sprediķos nav tik viegli ie­mācāms. Jo, lai gan arī sludinātājs no kanceles māca bauslību un Evaņģēliju, viņš paliek tikai pie šā spre­diķa, nejautādams un neizdibinādams, kā kurš to sapratis. Viņš arī nevar redzēt, kā kuram pietrūkst, kuram nepieciešams vēl papildus mierinājums vai nosodījums, jo viņš neuzrunā vienu noteiktu cilvēku, ko varētu mācīt tā, kā tam nepieciešams. Un, lai gan klausītājs sprediķī dzird abas šīs lietas - gan bauslī­bu, gan Evaņģēliju, viņš tās daudz labāk un skaidrāk saprot tad, ja tiek uzrunāts atsevišķi - ja tieši viņam tiek sacīts un sniegts viss, ko Kristus ir devis Savai Baznīcai uz zemes; grēciniekam, kas atgriežas, grēki tiek piedoti, turpretī tam, kas neatgriežas, tie paliek, līdz viņš tos ir nožēlojis.