21. maijs

Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekams viss sar?ga. (Mt. 13:33)

Kopš Evaņģēlijs gluži kā jauns raugs ir iejaukts cilvēku dzimumā, tas nezudīs līdz pat pasaules ga­lam, sasniegdams visus tos, kuriem lemts tapt pestī­tiem, un nākdams pie visiem, kuri ir Evaņģēlija cie­nīgi, un stāsies pretī visiem elles vārtiem. Un kā nav iespējams, ka raugs, reiz mīklā iejaukts, būtu no mīklas atkal nošķirams - jo tas ir pārvērtis pašu mīklu, mīklas dabu - tāpat nav iespējams atraut kristiešus no Kristus. Jo Kristus viņos iekļāvies gluži kā raugs, Viņš kļuvis viena miesa ar Saviem kristie­šiem - viena mīkla, viena maize... Tādēļ veltīgi velns vajā Baznīcu, pūlēdamies padzīt to no pasau­les, viņš gribētu šķirt Kristu no ticīgajiem, raugu no mīklas. Kā cilvēks nespēj nošķirt iejaukto raugu no mīklas, tā arī velns nespēj šķirt Kristu no Viņa Baz­nīcas. Mīkla ir saraudzēta, un arī velns neatdalīs raugu no mīklas - vienalga, vai viņš to vārītu, ceptu vai dedzinātu, jo raugs - Kristus - tajā ir un paliek. Viņš paliks Savā Baznīcā līdz pat pastarai dienai, lai visa mīkla tiktu saraudzēta un itin nekas no tās nepaliktu nesaraudzēts.