23. augusts
Mes nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu. (2. Kor. 4:5)
Dievbijīgiem cilvēkiem uz šīs zemes nav nekā dārgāka par Tā Kunga vārdu; vienīgi to viņi slavē, sludina un apliecina visu ļaužu priekšā, jo tikai Dieva vārds ir spēcīgs, svēts, labs, taisnības, gudrības un dievbijības pilns; turpretī paši savus vārdus šādi cilvēki nekad neslavē un necildina. Viņi ir ar mieru būt nicināti, ja vien Dieva vārds tiek slavēts un cildināts, ja tam tiek teikta slava un pateicība virs zemes un debesīs. Bet cik viegli to ir pateikt, tik grūti izpildīt. Jo ir ļoti grūti iztukšot savu vārdu, ļaut, lai tas kļūst par niecību kā tagadējā, tā arī nākamajā pasaulē, kā Dieva, tā arī visu cilvēku priekšā. Un tomēr -ja tas netiek darīts, Tā Kunga vārds mums uz zemes nevar tikt godāts un slavēts, un arī Debesīs tas nevar saņemt pateicību.
Dienišķā maize
Trīspadsmitā svētdiena pēc VasarsvētkiemAizlauztu niedri Viņš nenolauzīs, kvēlošu degli Viņš nenodzēsīs! Jes 42:3a
1L 29:10–20; Gal 3:15–29; Lk 17:11–19
Ps 138; Jes 51:1–6; Rm 12:1–8; Mt 16:13–20
Krāsa: zaļa
AIZLŪGUMI.
Īvandes draudze Ld/KU, palīgmācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics
Džamaikpleinas Trīsvienības draudze Bostonā
(ASV), aprūpē prāvests Igors Safins
Ziemeļu Evaņģēliski luteriskā Baznīca Vācijā
Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa, no klints Viņš tiem ūdeni plūdināja, Viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens! Jes 48:21
Kas vien jums Manā vārdā dos dzert biķeri ūdens, tādēļ ka jūs piederat Kristum, patiesi Es jums saku: tam viņa alga nezudīs. Mk 9:41
Soģ 11:1–11, 29–40
2Kor 11:21b–31
Mk 4:35–41






