27. novembris

Mači mums mūsu dienas ta skaitīt, ka mes gudru sirdi dab?jam! (Ps. 90:12)

Tā kā visa mūsu dzīve nav nekas cits, kā pastāvīgs gājums pretī nāvei, mums visu mūžu jāmācās pras­me pareizi dzīvot un pareizi mirt. Reti gadās, ka tas, kas dzīvojis nekrietnu dzīvi, ņem labu galu. Bet labi dzīvot, tas nozīmē - nevis dienu no dienas būt tra­kam un ieskurbušām - kā pasaule mēdz uzdzīvot - , bet dzīvot ticībā Dieva Dēlam, - kā sacīts Vēstulē galatiešiem: "Nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus." (Gal. 2:20) Jo tagad, dzīvodams miesā, es dzīvoju ticībā Dieva Dēlam, kas mani ir mīlējis un pats nodevies manā labā. Un labi mirt, tas nozīmē -mirt labprāt; bet labprātību nāves stundā atnes ticība. Labi mirt - tas pieder ticības augļiem. Kas tic, ka Krist? ir iemantojis žēlīgu Dievu, tas mirst labprāt; jo viņš zina, kurp dodas. Tāds cilvēks arī pareizi izturas pret savu tuvāko un dara viņam tā, kā būtu vēlējies, lai cilvēki izturas pret viņu pašu. Tāds cil­vēks arī nevar rīkoties nekrietni.