18. septembris

Patiesības Gars nerunas no Sevis paša, bet runas to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. (Jņ. 16:13)

Ar šiem vārdiem Kristus dara Svēto Garu par slu­dinātāju - lai mēs neraudzītos debesīs atvērtām mutēm un nemēģinātu notvert Garu lielos augstu­mos, kā to dara vieglprātīgie; Kristus grib, lai mēs nenoveršamies no Vārda un sludināšanas amata, bet mācāmies un zinām, ka Svētais Gars arvien ir kopā ar Vārdu un caur to vada mūs visā patiesībā. Arī es esmu tikai pusizglītots doktors, tādēļ nevaru pārāk lepoties augsto garu priekšā, kuri jau sen ir uzlido­juši mākoņos augstāk par visiem Rakstiem, un domā, ka jau būs pieķērušies Svētajam Garam pie spārniem. Taču mana pieredze itin bieži ir mācījusi: tiklīdz iesāku ar savām domām klejot apkārt un celties debesīs, izlidodams ārpus Rakstiem, velns mani sagrābj un noved tik tālu, ka vairs nezinu, kur ir Dievs un kur esmu es pats.