19. septembris

Šī parādība īstenosies noteikta laika, un tas īsteno­šanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepil­dīšanās vilcinātos, tad tomēr stipri būs cerēt uz to, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.

(Hab. 2:3)

Tādēļ mums jāmācās cieši un pacietīgi turēties pie Dieva vārda - nepagurt un neatlaisties, kaut arī gai­dīšana turpinātos simt gadu. Jo, ja Dievs vilcinās, Viņš to dara savas žēlastības dēļ un mūsu labā - lai mūsu ticība pieaugtu un kļūtu stipra un Dievs varētu vēl bagātīgāk dāvāt mums to, ko ir apsolījis. Kas lēni nāk, tas labi nāk; arī Dieva sods nāk lēni, taču Viņš soda bargi, tādēļ vēl dod cilvēkiem laiku un vietu, lai tie varētu apdomāties un laboties. Tā nu izredzēta­jiem ir jāgaida un jābūt pacietīgiem ļaunu cilvēku dēļ un tādēļ, lai Dievs tiktu godāts kā lēnprātīgs Dievs, kas nevienu nesoda ātrās dusmās. Tā dievbi­jīgo pacietība un ļauno viltība turpina pastāvēt ilgi; taču Dievs nāks īstā laikā un bagātīgi atalgos abas puses.