Ludzas draudze • Varakļānu Sv. Krusta draudze • Viļānu draudze

IEVADS | KONTAKTI | LAPAS KARTE

Rēzekni luteriskā vēsts sasniedz ar Reformācijas sludināšanu iespējams jau 15. gs. divdesmitajos gados. Tai laikā Rēzeknē ir divi dievnami viens pie pils otrs pagastā. Viena no divām Rēzeknes baznīcām nonāk luterāņu rīcībā. Bet, pateicoties Jezuītu Pretreformācijas darbībām 1597. gadā, baznīca tiek atgriezta katoļu rīcībā, līdz ar tā laika luterāņu mācītāja nāvi, evaņģēliski luteriskās draudzes dievkalpojumi tiek aizliegti. Tikai 19. gs. otrajā pusē ir vērojama plašāka luterāņu ieceļošana Latgalē, tai skaitā pilsētās. Pirmie dievkalpojumi luterāņiem Rēzeknē varētu būt noturēti 19. gs. sešdesmitos gados privātās telpās. Rēzeknes luterāņu kopa ietilpst 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, ar 1891. gadu kļūst par patstāvīgu draudzi. Draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. Latgale tai laikā ietilpst Vitebskas guberņā, ierēdniecība visādi pretojas dievnama celtniecībai, kavēdama atļauju un projekta saskaņošanu, formāli nesaskaņojot projektu, tādēļ ka dievnama kancele, kas balstās uz vienas kolonas, esot it kā nestabila un korpulents mācītājs varot nogāzties ar visu kanceli.

 Tomēr vajadzīgās atļaujas un saskaņojums tika iegūts un 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tiek celta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvēta Polockas mācītājs Būtners (Bütnerr). Līdz 1889. gadam draudzi apkalpo Lazdonas mācītājs, kopš 1905. gada Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs.

 1913. Gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolē baznīcu, iznīcina arhīvu. 1920. gadā draudze atjauno baznīcu. Iegādājas jaunu zvanu.

 Koka baznīca 1931. gadā tiek nojaukta, jo ir nolietojusies un ir par mazu. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā tiek celta no sarkaniem ķieģeļiem Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām 06.06.1933. –07.08.1938.. Altārī Arvīda Egles glezna “Paaugstinātais Kristus klusina mūsu dzīves vētras” 1938. g..  Tradicionālo ērģeļu vietā uzstādītas VEF rūpnīcā ražotas elektriskās skaņrades ērģeles 1938. g.. Uz 1938. gada 1. janvāri ir reģistrēti 555 draudzes locekļi  07.04.1944. Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumā baznīca cietusi – bojāts jumts, ar triecienviļņiem izgāzti logu rāmji. Līdz piecdesmito gadu sākumam draudzi apkalpo vikāri, bet pēckara apstākļos tiek apspiesta draudzes dzīve atņemot draudzes namu 1944. gada vasarā, baznīcu 1949. gadā, pielietojot komunisma ideoloģiski administratīvo spiedienu, līdz beidzot draudzes darbība izsīkst. 1949. gadā baznīcā izbūvē 2 stāvos kino iznomāšanas kantori ar kino zāli. Altāris, Ērģeles, kancele ir zuduši, daļa no soliem – 11 baznīcas soli saglabājušies  Rēzeknes vecās sinagogas ēkā.

 Draudzes darbības atjaunošana tiek aizsākta 1989. gadā. Dievkalpojumi notiek nedzirdīgo biedrības telpās, poļu pamatskolas telpās. Baznīca draudzei atgriezta 1994. gadā. Krusts tornī no jauna uzstādīts 1993. gadā. Baznīcā tiek nojauktas kino nomas sienas, starpstāvu pārsegums. Baznīca iesvētīta lietošanai 1994. gada 20. novembrī.  1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tiek izmainīts uz Svētās Trīsvienības. 1995. gadā tiek veikti apjomīgi remontdarbi.  2001. gadā no Londonas Wesbourne Growe baptistu baznīcas dāvinājumā ir saņemts unikāls instruments, 1882. gadā Anglijā, Šefildā izgatavotās mehāniskās Brindley & Foster firmas 30 reģistru angļu romantiskā stila ērģeles. 2002. gadā no Medzes metodistu draudzes (Liepājas raj.) atgūta un restaurēta A.Egles altārglezna, veikts 25 % ērģeļu restaurācijas darbu. 2004. gadā izgatavots, uzstādīts baznīcas ieejas fasādē lielais rozetes logs. 2005. gadā izgatavoti, uzstādīti 18 logi tornim, atjaunotas kāpnes uz ērģeļu balkonu. 2006. gadā baznīcas ieeja piemērota iekļūšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bērnu ratiņiem.